Viens no dzīvīgākajiem un kontrastainākajiem Rīgas centra rajoniem. Stalti daudzstāvu nami te paceļas līdzās nelielām, vēl 19. gadsimta sākumā celtām koka ēkām. Vienīgi Marijas ielu, kurai aiz Avotu ielas dots Rīgas apdziedātāja, dzejnieka Aleksandra Čaka vārds, ietver blīva, piecus vai sešus stāvus augstu namu sienas. Taču tajā neatrast divas līdzīgas celtnes. Viengabalainu harmoniju te veido neparasti krāsaina jūgendstila formu palete. Krišjāņa Barona iela ir vienīgā, pa kuru joprojām ripo Rīgas tramvajs. Līdz ar jūgendstila parādīšanos tas no zirgu tramvaja kļuva par elektrisko. Kādreiz tramvajs bija arī Brīvības, Marijas, Ģertrūdes un Avotu ielā.
Ēka celta kā Rīgas tirgotāju savstarpējās kredītbiedrības banka.
Viens no Rīgas 20. gadsimta sākuma arhitektūras simboliem.
Racionālistiskās stateniskā jūgendstila formās veidotā īres nama asimetriskajā fasādē nav ornamentālu rotājumu, ja neskaita ažūros dekoratīvos metālkalumus, kas vainago abus zelmiņus.
Abas ēkas pārstāv arhitekta Jāņa Alkšņa radošajam rokrakstam raksturīgo statenisko jūgendstilu divos izpildījuma variantos.
Agrs nacionālā romantisma arhitektūras piemineklis.
Racionālistiski veidota jūgendstila ēka ar atturīgu, bet efektīgu arhitektoniski māksliniecisko apdari.
Viena no pirmajām ēkām Rīgā ar stateniskā jūgendstila formu valodas iezīmēm fasādes arhitektūrā.
Ēkai ir latviešu nacionālajam romantismam tuva mākslinieciskā izteiksme.
Ēka ar ļoti augsto, kubiskās formās veidoto stūra torni, kas izteiksmīgi akcentē kvartāla stūri, atgādina idealizētu senlatviešu pils tēlu.
Tipisks nacionālā romantisma piemērs.
Tāpat kā kaimiņu celtnes, ēka ir tipisks Rīgas „stateniskā jūgendstila” piemērs.
Ēkas ielas spārnā atrodas veikali un dzīvokļi.
Tipisks Rīgas „stateniskā jūgendstila” piemērs.
Nacionālajam romantismam tuvajā ēkas koptēlā iekļauti atsevišķi neoklasicisma formālie elementi.
Ēka ir latviešu nacionālā romantisma piemērs.
Arhitekta Aleksandra Vanaga radošajam rokrakstam raksturīgas nacionālā romantisma stilistikas ēkas.
Ēka ar augsto, efektīgo stūra torni, kuru vainago neliels grotesks erkeris ar smailu jumtu, ir pilsētvidē labi pamanāms kvartāla stūra akcents.
Nacionālā romantisma stilistikas akcents pilsētvidē.
Raksturīgs nacionālā romantisma piemērs ar atturīgiem latviešu etnogrāfisko rakstu motīvu rotājumiem fasādēs.
Ēka ir viens no arhitekta Eižena Laubes meistardarbiem.
Viena no izteiksmīgākajām stateniskā jūgendstila celtnēm arhitekta Jāņa Alkšņa daiļradē.
Viens no pašiem pirmajiem nacionālā romantisma stilistikas pieminekļiem Rīgā.
Elegantajā jūgendstila arhitektūrā jūtams romantiski stilizētu vēsturisku elementu piejaukums.
Arhitekta Aleksandra Vanaga daiļradei raksturīgs nacionālā romantisma piemērs ar spēcīgu arhitektonisko apjomu plastiku.
Vienīgā celtne ar atsevišķiem jūgendstila ornamentāli dekoratīviem elementiem arhitekta Kārļa Felsko daiļradē.
Viens no daudzajiem arhitekta Aleksandra Vanaga darbiem nacionālā romantisma stilistikā.
Pirmā Rīgas Latviešu biedrības ēka šajā vietā 1908. gada vasarā pilnīgi aizgāja bojā ugunsgrēkā.
Ēka celta kā Rīgas tirgotāju savstarpējās kredītbiedrības banka. Ēkas stateniskā jūgendstila manierē veidotā arhitektoniskā apdare izpildīta augstvērtīgos materiālos. Fasāde apšūta ar pelēku un melnu granītu, kas ievests no Somijas un Zviedrijas. Daļa ornamentālo ciļņu sākotnēji bijuši zeltīti. Kāpņutelpas logos gleznotāja un stikla mākslinieka Kārļa Brencēna veidotas vitrāžas, kas simbolizē izglītību, transportu, tirdzniecību, jūrniecību u.c. tēmas. Starp pirmo un otro stāvu latviešu atmodas kustības ievadītāja, tautsaimnieka un publicista Krišjāņa Valdemāra portrets. Bankas seifa telpas, kura atrodas otrajā stāvā, durvis rotā izteiksmīgiem jūgendstila burtiem veidots autentisks uzraksts „Terauda istaba”.
Viens no Rīgas 20. gadsimta sākuma arhitektūras simboliem. To cēlis dzejnieks, jurists un izglītības darbinieks Atis Ķeniņš (pirmās Latvijas Republikas laikā viņš bijis arī diplomāts un pēc tam izglītības un tieslietu ministrs). Ēka ir viena no pirmajām nacionālā romantisma celtnēm Rīgā. Tai ir izteiksmīgs siluets un dažādu būvmateriālu variējumos veidota arhitektoniskā apdare. Ekspresīvās konsoles fasādes augšdaļā fiksē skolas zāles pārseguma kopņu galus. Šūnakmens fasādes apdarē pēc pasūtītāja ieceres savākts no Staburaga atlūzām.
Racionālistiskās stateniskā jūgendstila formās veidotā īres nama asimetriskajā fasādē nav ornamentālu rotājumu, ja neskaita ažūros dekoratīvos metālkalumus, kas vainago abus zelmiņus. Apdarē izmantoti dažādas faktūras apmetuma laukumi un krāsainu keramikas flīžu ielikumi. Vairāku logailu kontūrās brīvi stilizēti vēlās gotikas formu motīvi.
Abas ēkas pārstāv arhitekta Jāņa Alkšņa radošajam rokrakstam raksturīgo statenisko jūgendstilu divos izpildījuma variantos. Blaumaņa ielā 3 fasādes arhitektoniskajā apdarē lietotas noapaļoti mīkstas formas – segmentveida erkeri un viļņota silueta zelmiņi. Ciļņos savijas volūtas, apļi un plastiski augu motīvi. Savukārt Blaumaņa ielā 5 dominē taisnas līnijas un formas: erkeri un lizēnu profili ir taisnstūra, bet zelmiņu siluets – lauzta trīsstūra formā. Šīs ēkas arhitektūrā atspoguļojas gan nacionālā romantisma, gan neoklasicisma ietekme.
Agrs nacionālā romantisma arhitektūras piemineklis. Fasādes apdarē mijkārtoti dažādu faktūru apmetuma laukumi, sarkanie apdares ķieģeļi un tumšu granīta šķembu aplikācijas. Virs logailām eksponētas metāla pārsedzes. Etnogrāfisku rakstu frīze uz balkona parapeta iznīcināta 1973. gadā. Savukārt no sarkanu ķieģeļu šķembām izliktais ēkas celšanas gadaskaitlis „1906” pirmā stāva apdarē aizkrāsots deviņdesmito gadu sākumā.
Racionālistiski veidota jūgendstila ēka ar atturīgu, bet efektīgu arhitektoniski māksliniecisko apdari. Fasādi vainago izteiksmīgas jumta margas, dzegu balsta jūgendstila ornamentikā veidotas metāla konsoles, bet laukumi starp tām ieklāti ar tumši zaļām keramikas flīzēm. Ēkas pirmais stāvs pārveidots 1920. gadā pēc J. Alkšņa projekta. Daudzās iekštelpās saglabājusies autentiskā stuka veidojumu apdare, kas daļēji atjaunota 1999. gadā. Tagad ēkā atrodas dzīvokļi un biroji.
Viena no pirmajām ēkām Rīgā ar stateniskā jūgendstila formu valodas iezīmēm fasādes arhitektūrā. Fasāde rotāta izsmalcinātiem ornamentāliem ciļņiem. Zelmiņus vainago izteiksmīgas figurālas kompozīcijas ar jūgendstila ēku dekoratīvajā apdarē izplatīto sievietes un vīrieša figurālo grupu.
Ēkai ir latviešu nacionālajam romantismam tuva mākslinieciskā izteiksme. Būvapjomu dinamisko kompozīciju vainago cilindrisks stūra tornis. Fasādes pirmā stāva reljefā apdare veidota no atsevišķiem cementa-kaļķu lējumā izgatavotiem ovāliem elementiem. Ieejas hallē fragmentāri saglabājies krāšņs keramikas flīžu panelis.
Ēka ar ļoti augsto, kubiskās formās veidoto stūra torni, kas izteiksmīgi akcentē kvartāla stūri, atgādina idealizētu senlatviešu pils tēlu. Ekspresīvā būvapjomu kompozīcija un arhitektonisko elementu artikulācija atbilst 20. gs. divdesmito gadu otrās puses funkcionālisma jeb modernās kustības formveides paņēmieniem.
Tipisks nacionālā romantisma piemērs. Samērā šaurajā fasādē ar divpakāpju rizalīta palīdzību panākta bagāta apjomu plastika. Rizalītu rotā atturīgi, apmetumā veidoti etnogrāfisku motīvu ciļņi.
Tāpat kā kaimiņu celtnes, ēka ir tipisks Rīgas „stateniskā jūgendstila” piemērs. Tā ir arī viens no daudzajiem šajā stilistikā veidotajiem arhitekta Jāņa Alkšņa darbiem. Ēkas simetriskajam plānam atbilst simetriskā fasādes kompozīcija. Fasādes arhitektūrā dominē plastiski mīkstas līnijas un smalki uzirdināti ornamentāli ciļņi.
Ēkas ielas spārnā atrodas veikali un dzīvokļi, bet pagalma spārnos – arī skola. Asimetriskajai plāna konfigurācijai atbilst asimetriska fasādes kompozīcija. Tās arhitektoniskajā apdarē tikpat kā nav ornamentālu rotājumu.
Tipisks Rīgas „stateniskā jūgendstila” piemērs – viens no daudzajiem šajā stilistikā veidotajiem arhitekta Jāņa Alkšņa darbiem. Ēkas simetriskajam plānam atbilst simetriskā fasādes kompozīcija. Fasādes arhitektūrā dominē taisnas līnijas. Mākslinieciskās kompozīcijas struktūrā precīzi iekļauti atturīgi klasiska rakstura ornamentālie ciļņi.
Nacionālajam romantismam tuvajā ēkas koptēlā iekļauti atsevišķi neoklasicisma formālie elementi. Zelmiņus vainago stilizēta pūce, bet granīta portālu Ģertrūdes ielā – vanags. Ēkas arhitekts bija arī tās īpašnieks.
Ēka ir latviešu nacionālā romantisma piemērs vācbaltiešu arhitekta izpildījumā. Smagnēji atturīgās, asimetriskās fasādes raupji fakturētā, tumši pelēkā tonalitāte ir šīs stilistikas viena no raksturīgākajām pazīmēm.
Arhitekta Aleksandra Vanaga radošajam rokrakstam raksturīgas nacionālā romantisma stilistikas ēkas. Vārtu ailas pārsedzi Krišjāņa Barona ielā 62 rotā krāsaina latviešu etnogrāfisko ornamentu frīze. Ēkas Krišjāņa Barona ielā 64 balkonu un uzjumteņu balstos lietotas savdabīgas ēģiptiešu kolonnas.
Ēka ar augsto, efektīgo stūra torni, kuru vainago neliels grotesks erkeris ar smailu jumtu, ir pilsētvidē labi pamanāms kvartāla stūra akcents. Racionāli lietišķajā, bet spēcīgi artikulētajā stateniskā jūgendstila apjomu kompozīcijā nojaušamas 20. gadsimta divdesmito gadu funkcionālisma jeb modernās kustības priekšvēsmas.
Nacionālā romantisma stilistikas akcents pilsētvidē. Ēkas stūra tornis un vairāki zelmiņi, kas vainago dažādas konfigurācijas erkerus, veido izteiksmīgu siluetu. Fasāžu apdarē gleznaini kārtoti dažādas faktūras un tonalitātes apmetuma laukumi. Dabiskajā akmenī veidotajā ieejas portālā atspoguļojas latviešu etnogrāfiskie motīvi. Sākotnēji ēkā bija labiekārtoti četristabu, piecistabu vai sešistabu dzīvokļi. Tagad tajā atrodas biroji, restorāni un viesnīca „Viktorija”.
Raksturīgs nacionālā romantisma piemērs ar atturīgiem latviešu etnogrāfisko rakstu motīvu rotājumiem fasādēs. Stūri izceļ čiekurveidīgs tornis, bet ieeju Ģertrūdes ielā – paraboliska arka.
Ēka ir viens no arhitekta Eižena Laubes meistardarbiem. Savdabīgi izteiksmīgajā arhitektoniski mākslinieciskajā tēlā ar masīvo stūra torni sintezēti nacionālā romantisma un stateniskā jūgendstila elementi. Stūra daļas erkeri Aleksandra Čaka ielas fasādē vainago kaparā kalta frīze ar etnogrāfisku saulītes ornamentu.
Viena no izteiksmīgākajām stateniskā jūgendstila celtnēm arhitekta Jāņa Alkšņa daiļradē. Grezni apdarinātās fasādes mākslinieciskā kompozīcija atgādina J. Alkšņa ēku Stabu ielā 19. Pēc nostāstiem ēkas īpašnieks K. Galviņš gribējis, lai viņa ēka būtu tieši tāda pati kā J. Alksnim, un bijis apmierināts ar arhitekta veikumu.
Viens no pašiem pirmajiem nacionālā romantisma stilistikas pieminekļiem Rīgā. Ēkas fasādi grezno uzraksts „Mans nams - mana pils” (pazīstamā angļu sakāmvārda “My Home is My Castle” tulkojums latviešu valodā) un stilizēti etnogrāfisku ornamentu motīvi.
Elegantajā jūgendstila arhitektūrā jūtams romantiski stilizētu vēsturisku elementu piejaukums: zelmiņi veidoti stilizētās gotikas, bet izteiksmīgais stūra tornis – baroka formās. Torni vainago vējrādītājs putna izskatā. Tas ir viens no retajiem jūgendstila simboliskajā izteiksmē veidotajiem šīs detaļas piemēriem.
Arhitekta Aleksandra Vanaga daiļradei raksturīgs nacionālā romantisma piemērs ar spēcīgu arhitektonisko apjomu plastiku. Stūra ieeju akcentē savdabīga ēģiptiešu kolonna, kam nacionālā romantisma stilistikā acīmredzot bija īpaša simboliska nozīme.
Vienīgā celtne ar atsevišķiem jūgendstila ornamentāli dekoratīviem elementiem arhitekta Kārļa Felsko daiļradē. Tā ir izteiksmīgs arhitektoniskais akcents Krišjāņa Barona, Blaumaņa un Pērses ielas satekpunktā. Jūgendstila izteiksmē veidoti būvplastiskie elementi – maskas ar gariem, plīvojošiem matiem, lauvu galvas ar atņirgtām mutēm, medaljoni, ornamentālās jumta margas un spārnotie pūķi, kas vainago vimpergus virs ēkas stūriem.
Viens no daudzajiem arhitekta Aleksandra Vanaga darbiem nacionālā romantisma stilistikā. Uzcelts ir tikai projektētās ēkas kreisais spārns. Paredzētā labā spārna vietā līdz 1970. gadam bija saglabājies ap 1830. gadu celts koka namiņš. Ēkas fasādes apdarē izceļas apmetuma virsmā iestrādātas horizontālas dabiskā šūnakmens joslas. Izmantoti arī atsevišķi stilizēti latviešu etnogrāfiskie ornamenti. Sevišķi izteiksmīga ir etnogrāfisko motīvu spēle no dabiskā akmens veidotajā ieejas portālā.
Pirmā Rīgas Latviešu biedrības ēka šajā vietā 1908. gada vasarā pilnīgi aizgāja bojā ugunsgrēkā. Arhitekti Eižens Laube un Ernests Pole izstrādāja projektu jaunbūvei, veidojot fasādi tipiskās latviešu nacionālā romantisma formās. Tomēr projekts tika pārstrādāts neoklasicisma garā. Jaunuzceltais nams tika iesvētīts 1909. gada 18. decembrī. Tam ir pulēta granīta jonisku kolonnu ieejas portiks un augsts trīsstūra zelminis, kuru rotā jūgendstilam raksturīgā tēlaini simboliskā izteiksmē veidots krāsains panno „Spēks”. Līdzīgi panno – „Saules sveiciens” un „Pie avota” – vainago rizalītus. Tajos sarežģītā freskas un mozaīkas tehnikā atveidoti alegoriski tēli no senu teiksmu pasaules. Vēl četri simboliski panno – „Mākslas”, „Zinības”, „Zemkopība” un „Rūpniecība” – rotā rizalītu sānus. Visus šos mākslas darbus pēc paša skicēm izveidojis gleznotājs Janis Rozentāls. Skulpturālos veidojumus uz vairāku iekštelpu sienām un griestiem izgatavojuši būvtēlnieki F. Vlasaks un M. Loce. Vitrāžas kāpņutelpā veidojis meistars P. Krimuldēns
