„Rīga ir skaista, es mīlu viņu,
bet – vai es pazīstu Rīgu?”
Mariss Vētra
Vecrīgas vēsture ir visas Rīgas vēsture. Tā ir vieta, kur viduslaiki satiekas ar mūsdienām. Vecpilsētā sadzīvo laicīgā un garīgā vara – šeit pamīšus atrodas ministrijas un mākslinieku darbnīcas, biroji un kafejnīcas, bankas, saloni un galerijas, kā arī antikvariāti un krodziņi. Daudzie gadsimti ir atstājuši pēdas Vecrīgas sejā, veco ēku vietā tagad slejas jaunas, bet katrs no daudzajiem gadu simtiem – arī jūgendstils – ir atstājis savas zīmes. Vecrīgā ir daudz brīnišķīgu jūgendstila celtņu, kas kādreizējās viduslaiku pilsētas vaibstos ienes krāsainību un romantiku.
Eklektiski dekoratīvā jūgendstila celtne, kuras īpašnieks bija grāmatu un senlietu tirgotājs K. Zihmanis. Nama fasāžu dekoratīvajā noformējumā izmantoti eklektismam raksturīgi skulpturālie dekori, piemēram, gliemežvāku un augu vītņu motīvi, kā arī dažādi ģeometriskie ornamenti. Īpaši akcentēts ir ēkas stūra tornis ar izvirzītu balkonu, kuru uz saviem pleciem tur puskailu un muskuļainu atlantu tēli.
Mākslinieciski elegantākā eklektiski dekoratīvā jūgendstila celtne Vecrīgā, kas izceļas ar greznu fasādes noformējumu. Ēkas centrālais akcents ir stūra erkers, kuru apņem kastaņkoka lapotne, kas rotāta ar ziedu motīviem. Erkera centrā – apzeltīts saules dekors, kas dažādās variācijās vērojams daudzu Rīgas jūgendstila ēku fasādēs – tas simbolizē dzīves uzplaukumu, atjaunotni un savā ziņā arī raksturo šo vēsturisko laika posmu Rīgā.
Viena no pirmajām jūgendstila ēkām Rīgā, kas piederēja grāmatu izdevējam Aleksandram Grossetam. Ēka ir klasisks dekoratīvā jūgendstila piemērs ar asimetrisku fasāžu kārtojumu, kas pilnībā atbilst ēkas plānojumam. Celtnes fasādi rotā stilizētu augu – īrisu, pieneņu, vilkuvāļu – motīvi. Audēju ielas fasādē tos papildina stilizēts ābeles cilnis – radošā spēka simbols. Ābeles zaros slēpjas āboli, kas simbolizē bagātību, ražību un labklājību. Ēkas fasādi grezno arī neliels erkers, kam abās pusēs novietoti maskaroni ar kliedzienā pārsteigtām sejām.
Pagājušā gadsimta sākumā ebreju kopiena sinagogas celtniecībai iegādājās zemes gabalu pašā Rīgas sirdī – Vecrīgā, Peitavas ielā. Dievnams ir izvietots ar garenfasādi gar Peitavas ielu, kas atbilst ebreju sinagogu orientācijai. Sinagogas mākslinieciskajā noformējumā ir izmantoti jūgendstila dekoratīvie motīvi ar Ēģiptes arhitektūras formu elementiem, kas piešķir ēkai īpašu krāšņumu. Tās galveno fasādi rotā palmu zaru motīvi un Dāvida zvaigzne.
Ēkas arhitektoniskajā veidolā apvienoti neoklasicisma un stateniskā jūgendstila elementi. Ieejas portālu rotā bērnu figūras, kas parasti simbolizē starpniekus starp garīgo un materiālo pasauli. Kāpņu telpas logus rotā jūgendstila vitrāžas. Tagad ēkā atrodas biroju telpas.
Dekoratīvā jūgendstila ēka, kuras īpašnieks H. Detmanis bija sekmīgs uzņēmējs – viens no akciju sabiedrības „Union” īpašniekiem.
Dekoratīvā jūgendstila ēka, kuras īpašnieks arī bija H. Detmanis. Tā celta eklektisma stilistikā, izmantojot jūgendstila dekoratīvos elementus.
Ēkas apjomu, kas atgādina viduslaiku cietoksni, rotā divi simetriski stūra torņi, virs kuriem izvietotas kaķu figūras.
Kādreizējais Vidzemes guberņas lauksaimnieku savstarpējās palīdzības biedrības kantoru nams, kas celts stateniskā jūgendstila stilistikā.
Ēka celta kā Ziemeļu banka stateniskā jūgendstila stilistikā. Nama fasādi rotā dekoratīvi ornamentāli ciļņi, kuros simboliski atspoguļota ideja par darbu un tā rezultātiem un banku kā labklājības simbolu.
Ēka ir vēlā jūgendstila piemērs, kuras dekoratīvajā noformējumā izmantoti neoklasicisma dekori.
Eklektiski dekoratīvā jūgendstila ēka, kuras fasādes bagātīgi rotātas ar tēlniecības darbiem, kas ir tēlnieku Sigismunda Oto un Osvalda Vasila darbi.
Viens no Rīgas jūgendstila arhitektūras labākajiem paraugiem. Tās fasādes apdarē izmantots gan sarkanais ķieģelis un apmetums, gan krāsainas flīzes.
Kādreizējā Rīgas Pirmā savstarpējās kredītbiedrības banka celta racionālā jūgendstilā, izmantojot neoklasicisma rotājumus.
Kādreizējais Krievijas apdrošināšanas sabiedrības „Rossija” nams, kas celts pēc Pēterburgas arhitekta N. Proskurņina projekta.
Tas ir kādreizējais Rīgas komercbankas nams, kas celts neoklasicisma stilā.
Mūrnieku amata meistara un būvuzņēmēja Ludviga Neiburga nams, kura celtniecībā izmantoti eklektisma un jūgendstila elementi.
Ekskursijas noslēgumā ieteicams apmeklēt Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeju, kas ir viens no vecākajiem muzejiem Eiropā.