Muzejs

Galerija

Muzejs

Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” ir vienīgais Baltijas valstīs, kas veltīts jūgendstila kultūrvēsturiskajam mantojumam. 

Muzeja ēka Alberta ielā 12 celta 1903. gadā kā izcilā latviešu arhitekta Konstantīna Pēkšēna personiskais nams. To projektējis K. Pēkšēns kopā ar Eiženu Laubi. Monumentālās celtnes fasādes apdarē redzami ornamentāli ciļņi ar stilizētiem Latvijas augu un dzīvnieku valsts motīviem, tie izmantoti arī telpu dekoros. Efektīgā vītņveida kāpņu telpa ir viena no krāšņākajām ne tikai Rīgā, bet arī Eiropā.

Muzejā aplūkojams autentisks jūgendstila dzīvokļa interjers un moderna digitālā ekspozīcija. Dzīvokļa interjers pilnībā atklāj jūgendstila būtību – no telpu plānojuma, oriģinālajiem sienu krāsojumiem un griestu gleznojumiem līdz telpu iekārtojumam. Apskatāmas rīdzinieku mēbeles, trauki, mākslas darbi, pulksteņi, apģērbi, izšuvumi un citi priekšmeti.

Moderna un interaktīva digitālā ekspozīcija iepazīstina ar Rīgas krāšņo jūgendstila arhitektūru, dizainu, mākslu un 20. gadsimta sākuma rīdzinieku sadzīvi. Te ikkatrs aicināts uzbūvēt jūgendstila namu, noskatīties kinofilmu vai iemūžināt sevi īpaši izveidota fotosalona interjerā. 

Aicinām iepazīt jūgendstila dzīvokļa telpas! 

Viesistaba ir dzīvokļa centrālā prezentācijas telpa, kurā saimnieki uzņem viesus, dzer tēju, runā par operas izrādēm, politiku, apspriež jaunāko Parīzes modi, kā arī Rīgas ziņas. Viesistabā var klausīties mūziku, dziedāt un dažkārt pat dejot.

Telpā atjaunots autentiskais 1903. gada interjers. Sienas atguvušas kādreizējo zilo krāsojumu. Viesistabas apdarē izmantoti florālie elementi, iedvesmu smeļot Latvijas dabā. Sienu augšdaļā izvietota ornamentāla josla ar margrietiņu motīviem. Visgreznākā apdare ir griestiem, kurus rotā stuka dekors ar margrietiņu ziedu elementiem, kā arī ornamentāla gleznojumu josla. Interesants telpas akcents ir niša. To no viesistabas atdala koka dekors, kas veidots raksturīgās jūgendstila formās. Ir saglabājies oriģinālais grīdas parkets, flīzes, kā arī durvis, logi un apkures sistēmas radiatori.

Kamīna istaba izvietota dzīvokļa reprezentatīvajā daļā. Tā ir vieta, kurā saimnieki un viesi pulcējas pie kamīna uguns. Malkojot vīna glāzi, risinās sarunas.Telpā ir atjaunots autentiskais 1903. gada interjers. Sienas ieguvušas kādreizējo zaļo krāsojumu. Telpas interjera apdarē izmantoti florālie motīvi, iedvesmu smeļoties Rīgas koku daudzveidībā. Sienu augšdaļā izvietota ornamentāla josla ar kastaņu lapu motīviem. Griestus rotā stuka dekors, kura kompozīcijas centrā ir rombveida rozete, bet pa perimetru izkārtota ornamentāla lentveida josla, kā arī dekoratīvs gleznojums ar kastaņu lapu motīviem. Ir saglabājies oriģinālais parkets, kā arī durvis, logi un apkures sistēmas radiatori.

Ēdamistaba ir greznākā telpa dzīvoklī, kurā notika gan svinīgas pusdienas draugu lokā, gan ģimenes ēdienreizes. Te valdījuši tikumi, ieradumi, zināms arhaisms, kas ģimenes jaunākajām atvasēm parasti palicis atmiņā ar stingro disciplīnu un kanonisko menju. Tas vērojams arī telpas iekārtojumā: centrā galds ar jūgendstilam raksturīgu servējumu, pie sienas spogulis, kura dekoratīvie gleznojumi sasaucas ar oriģinālajām ēdamistabas logu vitrāžām un vitrāžām 20. gadsimta sākuma trauku skapja durvīs. Ar kokgriezumiem un vitrāžām rotātās mēbeles, kas ir vietējo meistaru darbs, neatpaliek no tā laika labākajiem Eiropas paraugiem. Telpu sienu daļēji segtas ar koka paneļiem, bet, griestu rotājumu motīvi atkārto ēkas fasādē redzamos. Uz sienām klusajās dabās vīnogas ķekaros, uz šķīvja, omāri.

Guļamistaba atradusies dzīvokļa privātajā daļā. Šeit dzīvokļa saimnieki baudīja nakts mieru pēc saspringtas un darbīgas dienas. Istabā ir atjaunots autentiskais 1903. gada interjers. Sienas atguvušas kādreizējo krāsojumu sarkanīgi brūnā toņu gammā. Ar krāsojumu sienas plakne sadalīta divās daļās – tumšākā un gaišākā. Uz gaišākā toņa krāsotas horizontālas līnijas, uz kurām ritmiski izkārtoti stilizēti rožu vainagi trafareta tehnikā. Katrs vainags papildināts ar drapēriju. Rozes motīvs ir viens no populārākajiem jūgendstila dekoriem, kas izmantots Rīgas dzīvokļu interjeros. Rozes un rožu vainagi apdziedāti latviešu tautas dziesmās, kā arī bieži ir izmantoti latviešu mākslinieku darbos un interjeros. Ir saglabājušās sākotnējās durvis, logi un apkures sistēmas radiatori.

Virtuvē parasti dzīves ritms nekad neapstājās, ja nu vienīgi nakts stundās. Namamāte vai kalpone ikdienu veltīja dzīvokļa iemītnieku labsajūtas radīšanai. 20. gs. sākumā virtuves ikdienā parādījās jauninājumi: ledusskapis, moderna plīts un čuguna izlietne ar ūdens krānu. Uz spožajiem misiņa āķīšiem virs plīts saimniece lepni izlika katlus, smeļamos kausus, rīves un pannas. Virtuvē atjaunots 1903. gada interjers. Sienas klāj dekoratīvais krāsojums – flīžu imitācija. Pie plīts saglabājusies autentiska flīžu siena – siltummūris, kas veidots no baltām un zilām flīzēm.. Saglabājies sākotnējais virtuves koka plauktiņš, durvis un priedes koka grīda. Virs flīzēm saglabājies krāsojuma fragments – ornamentāla, sižetiska josla – meitenes, kas gana pīles (20. gs. 1. puse). Savukārt nišā atsegtais krāsojums ar ornamentālo joslu augšdaļā saglabāts no virtuves remonta, kas noticis ap1910. gadu. Plīts (20. gs. sāk., Rīgas meistara darbs) ir pārvietota no šī paša nama blakus esošā dzīvokļa.

Meitas istaba bija kalpones valstība. Savukārt kalpone bija neatņemama pilsoniskās sabiedrības daļa. Istaba parasti bija neliela, vāji izgaismota un atradās pie virtuves. Istabā izvietots pats nepieciešamākais – gulta, skapis, šujmašīna. Kalpone parasti veica gan sarga funkciju, jo virtuve atradās pie t.s. melnajam trepēm, gan apkopa telpas un laboja drēbes. Atjaunots kādreizējais telpas interjers. Tas ir vienkāršs un atturīgs – sienām brūngans krāsojums, neliela trafaretu josliņa ar ģeometrisku rakstu, maza griestu rozete. Restaurēts neliels vēlāka perioda dekoratīvā ornamenta fragments.

Vannas istaba. No 20. gs. sākuma vannas istaba kļuva par moderna dzīvokļa neatņemamu sastāvdaļu. Cilvēki sāka rūpēties par higiēnu un emaljētā čuguna vanna bija ķermeņa svaiguma un tīrības simbols. Vannas istabā redzams autentisks 20. gs. sākuma interjers. Uz sienām atjaunots flīžu imitācijas dekoratīvais krāsojums. Grīda ieklāta ar „Villeroy & Boch” Metlakas fabrikā ražotām flīzēm. Restaurēta vanna ar varenajām lauvas ķepām, tā jau sākotnēji atradusies šajā dzīvoklī.

Tualete ar nolaižamo ūdeni Rietumeiropā parādās 19. gs. beigās, bet 20. gs. sākumā Rīgā „Jakšs un Co” veikals jau reklamē vannas istabas iekārtu ar tualetes podu un bidē iekārtu. Labiekārtota tualete, kas aprīkota ar nolaižamo ūdeni, kļūst par moderna mājokļa neatņemamu sastāvdaļu. Atjaunots 20.gs. sākuma tualetes krāsojums. Priedes koka grīda. Anglija ražotais Pods atradies šajā namā, bet citā dzīvoklī.