24. Rīgas 700 gadu jubilejai veltītā izstāde

Pētījuma autors: Eižens Upmanis, Mag.arch.
 
Doma par pilsētas 700 gadu jubilejai veltītas rūpniecības un amatniecības izstādes sarīkošanu pirmo reizi izskanēja 1898. gada oktobrī kādā Rīgas Amatniecības biedrības ( Gewerbeverein) diskusiju vakarā, kur to izteica inženieris Florians fon Viganovskis (Floryan von Wiganowsky). Amatniecības biedrības valdes uzdevumā biedrības amatniecības komisija sagatavoja slēdzienu, kurā atzina šo priekšlikumu par „atbilstošu un laikmetīgu, iesakot Esplanādi un Strēlnieku dārzu par piemērotāko norises vietu, kur abas šīs teritorijas varētu savienot ar gaisa tiltu pāri ielu krustojumam”.
1899. gada 12. maijā tika izsludināta vispārēja ieinteresēto rūpnieku un amatnieku sapulce, lai tās dalībnieki izteiktu attieksmi pret šādu Jubilejas izstādi.
Kopā sanākušie ap 150 rūpnieku, fabrikantu un amatnieku nolēma, ka 1901. gada vasaras mēnešos Rīgā sarīkojama rūpniecības un amatniecības Jubilejas izstāde apmēram 2- 2,5 mēnešu garumā. Tika izveidota izstādes Izpildkomiteja, par tās priekšsēdētāju ievēlēja profesoru K. Lovisu (C. Lovis), par tā pirmo vietnieku- inženieri B. fon Šubertu (B. von Schubert), par otro- inženieri G. Kerkoviusu (G. Kerkovius), par sekretāru- J. fon Ekardtu (J. von Eckardt).
Izstādes organizēšanai tika izveidotas sešas darba sekcijas, kas atbildēja par galvenajiem darbības virzieniem:
  1. Finansēm,
  2. Būvniecību,
III. a. Izstādāmo objektu pieteikšanu,
  1. b. Objektu izstādīšanu,
  2. Prēmēšanu,
  3. Izpriecām, restorāniem un mūziku,
  4. Sabiedrisko kārtību un drošību.
 
Izstādes vietas izvēlei tika izveidota īpaša „vietas komisija”. Komisija secīgi apsekoja pilsētas ganības, Andrejsalu ar Ķeizardārzu, Grīziņkalna apkaimi un laukumu pretī Torņkalna dzelzceļa stacijai, taču katrā no apsekojamām vietām izrādījās kādi apstākļi, kas liecināja par tās trūkumiem un kavēja pieņemt konkrētu lēmumu izstādes norises vietas jautājumā.
Grīziņkalns tika pilnībā noraidīts, jo bija grūti pieejams esošās sabiedriskās satiksmes apstākļos, turklāt arī neestētiskās un nelabvēlīgās apkārtējās vides dēļ. Arī pilsētas ganības (tag. Ganību dambja rajons), Aleksandra vārtu priekša (tag. Gaisa tilta apkaime) un Torņakalns tika dažādu līdzīgu apsvērumu rezultātā atzīti par nepiemērotiem vai citādi izstādes idejai neatbilstošiem. Šajos apstākļos Izstādes izpildkomiteja atzina par nepieciešamu atgriezties pie jau agrāk Amatnieku biedrības amatniecības komisijas ierosinājuma par Esplanādi kā iespējamo izstādes norises vietu.
Būvniecības sekcija izsludināja izstādes kopējā plānojuma un galveno būvju skiču konkursu, kurš noslēdzās 1900.g. 1. februāri. Konkursā tika iesniegti 9 projekti, no kuriem pirmo godalgu un tiesības uz izstādes būvniecību ieguva arhitekta M. Šervinska ( M. Scherwinsky ) projekts. Rezultātā par izstādes ēku būvniecības vadītājiem tika apstiprināti konkursa pirmās godalgas ieguvējs arhitekts M. Šervinskis  un arhitekts A.Ašenkamps (A. Aschenkampf). 
Dārza darbi izstādē tika uzticēti pilsētas dārzu arhitektam G. Kūfaldam (G. Kuphaldt), bet Rīgas Politehniskā Institūta profesors J.B.Vodzinskis (J.B. Wodzinsky) tika lūgts izstrādāt tehnisko projektu gaisa tiltam, kas savienotu izstādes laukumu Esplanādē ar Strēlnieku dārzu, kā to agrāk jau paredzēja amatniecības biedrības komisija. Izstādes elektriskās apgaismošanas iekārtu uzstādīšanu uzņēmās krievu elektrisko iekārtu uzņēmums „Union”.
 
Plašāka informācija būs pieejama muzeja „Rīgas Jūgendstila centrs” virtuālajā ekspozīcijā, kuru plānots izveidot līdz 2016.gada oktobrim.