17. Jūgendstila perioda grāmatu grafika

Pētījuma autors: Aija Taimiņa, Dr. philol.

Vērtējot Latvijas grāmatas gadsimtu mijā, jāsecina, ka jaunās mākslas estētiskie principi ietekmējuši lielākoties grāmatu grafiku. Par Latvijas jūgendstila raksturzīmēm ar paliekošu mākslas vērtību starptautiskā mērogā kļuvusi pirmo latviešu profesionālo mākslinieku radīto vinješu un vāka metu virkne. Izteiksmīgākos darbus raksturo nacionālajā mentalitātē un etnogrāfijā sakņota tēlainība, kam piemīt jaunās mākslas formu valoda. Grāmatmāksla un poligrāfija kļuva par ātri reaģējošiem un efektīgiem jaunās mākslas rosināto kvalitatīvo pārmaiņu apliecinātājiem.
Jaunās, ar jūgendstilu saistītās tendences veicināja mākslinieciski pilnskanīgi veidotas grāmatas popularitāti. Ne velti vēl 1912. - 1914. gadā dažu izdevumu apdarē vērojamas jūgendstila atskaņas.
Ar jūgendstilu pirmās savus lasītājus Latvijā iepazīstināja Rīgas vācu izdevniecības, kas iespieda periodiskos izdevumus un grāmatas, kā vācu, tā latviešu valodās.
Latvijas grāmatniecības kopainu un grāmatmākslas tendeces 19./20. gs. mijā iespējams izprast un novērtēt tad, ja Latvijas un latvisko grāmatmākslu aplūko kontekstā ar Vācijas mākslas un grāmatniecības situāciju. Ciešā kultūrvēsturiskā saikne ar Vācijas mākslas aktualitātēm (īpaši grafikas un lietišķi dekoratīvās mākslas, poligrāfijas un amatniecības   jomās) radīja priekšnoteikumus pakāpeniskai jaunu ideju, jaunu grāmatu apdares principu pārnesei un adaptācijai Latvijā.
Anglijā 19.gs. 2. pusē dzimusī mākslu un amatu kustība (Arts and Crafts)  kustība gadsimtu mijā triumfēja Vācijā, kur Vāgnera vienotā mākslas darba (Gesamtkunstwerk) pricips jau bija sagatavojis labvēlīgu augsni jaunajam mākslas un dzīves stilam. Jaunā māksla pārradīja lietišķi dekoratīvas mākslas un sadzīves kultūras pamatus, un izvirzīja prasību radīt iecerē un izpildījumā vienotus mākslas darbus, īpaši orientējoties uz lietišķi dekoratīvo mākslu kā ikdienas dzīves sadaļu un kultūras pamatu.Vienotā mākslas darba princips pārveidoja un saliedēja arī grāmatas iekšējo un ārējo apdari : grafiskie darbi, poligrāfija, iesējums, papīrs un tā krāsa kļuva par saskaņota ansambļa sastāvdaļām. Jauno estētisko prasību iespaidā tika īpaši izkopta grāmatu grafika, radīti jauni burti un atbilstoši tipogrāfiskie rotājumi. Strauji pārveidojās grāmatas ārējā apdare: izdevēji piesaistīja šim nolūkam māksliniekus, kas veidoja metus grāmatsējējiem un tipogrāfijām, un iznākumā jaunā stila iezīmes ieguva gan amatniecības izstādēm piedāvātie ādas oriģināliesējumi , gan izdevniecību tiražētie iesējumi lētām grāmatām lielos metienos.
 
Plašāka informācija būs pieejama muzeja „Rīgas Jūgendstila centrs” virtuālajā ekspozīcijā, kuru plānots izveidot līdz 2016.gada oktobrim.