13. Ornamenta loma jūgendstila laikmeta tekstila izstrādājumos

Pētījuma autors: Edīte Parute, Mag. art.
 
Jūgendstila ornamenta dekoratīvisms un simbolika
Jūgendstila laikmeta ornamentā bija manāmas divas svarīgas tendences. Viena orientējās uz formālismu, bet otra uz tēlainību. [1] Viena no tām bija saistīta ar izteikti plūstošu līniju estētiku, taču otra tiecās radīt stīvāku, lineārāku, ģeometrizētāku un abstraktāku stilu. Rīgas jūgendstila tekstila izstrādājumos un rokdarbos var konstatēt, ka līniju plūdums vairāk tika pausts gadsimtu mijā, taču vēlīnajiem jūgendstila laika tekstila izstrādājumiem bija raksturīga līniju iztaisnošanās kā arī konstruktīvāka pieeja dabas formu un tēlu stilizācijai.
Jūgendstila ornaments sevī atbalsoja daudzu iedvesmas avotu kopumu, tiecoties radoši interpretēt gan pagātnes ornamentu, gan lūkoties uz Austrumu kultūru vilinājumu. Tas iedvesmojās gan no sen pagājušo laikmetu ainām un formu pasaules, gan no sava laika izteiksmīgajiem jaunumiem. Latvijā šos jūgendstila ornamentikas iedvesmas avotus atbalsoja arī rokdarbi un telpu tekstilijas.
Daudzpusīgajā jūgendstila ornamentikas ainā viskrāšņāk uzziedēja dzīvās dabas tematika. Vislielāko popularitāti izpelnījās ziedu (orhidejas, lilijas, īrisi, tulpes, vijolītes, saulespuķes, krizantēmas) un putnu (gulbji, pāvi, dūjas, fazāni) motīvi. Tieši krizantēmas jūgendstila pavasara un vasaras motīvu plejādē bija savdabīgs izņēmums, kas tieši saistījās ar Japānas iedvesmotajiem rakstiem. Tas bieži tika izšūtas arī uz galdautiem, dvieļiem un citām telpas rotājošām tekstilijām, simboliski norādot uz eksotikas valdzinošo iespaidu uz tālaika Eiropas sabiedrību (rokdarbnieces Amālijas Matizenas darinātais dvielis ar krizantēmu ziedu izšuvumu un tamborētām mežģīnēm galos. Inv. nr. RJM 618 PL 163662).
 
Plašāka informācija būs pieejama muzeja „Rīgas Jūgendstila centrs” virtuālajā ekspozīcijā, kuru plānots izveidot līdz 2016.gada oktobrim.
 
[1]Parute, E. Stila un modes enciklopēdija. Rīga: Jumava, 2010. - 484.lpp.