11. Rīgas jūgendstila arhitektūras stilistiskie novirzieni

Pētījuma autors: Jānis Krastiņš, Dr. habil. arch.
 
Jūgendstils ir 19. gs. nogales un 20. gs. sākuma mākslas stils. Rīgas arhitektūrā tam ir īpaša nozīme. Rīgas vēsturisko centru iekļaujot UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā, norādīts: „Ir vispāratzīts, ka Rīgā ir Eiropā augstvērtīgākā jūgendstila ēku koncentrācija”[1].
Viena no pirmajām jūgendstila celtnēm Rīgā ir A. Grosseta (A. Grosset) īres nams ar veikaliem Audēju ielā 7 (1899, A. Ašenkampfs un M. Šervinskis; 1. attēls). Ēkas fasādes rotā reljefas līnijas, apļi un augu stilizējumi jūgendstila ornamentālajai valodai raksturīgās formās, taču tas viss eleganti iekļauts ēkas arhitektoniskajā pamatformā. Sarežģītais logailu kārtojums atbilst ērtam iekštelpu izveidojumam un kopējam plānojumam.
 
Īres namam ar veikaliem Brīvības ielā 55 (1900, arhitekts V. Neimanis, izmantojot Berlīnes arhitekta A. Gīzekes skices; 2. attēls) ir izteikti racionālistiska un atšķirīga no ierastajām vienmērīgi piesātinātajām iepriekšējā arhitektūras stila eklektisma fasāžu kompozīcijām, taču kopējā tēlā jaušama vēstures pēctecība: fasādes vainago vairāki zelmiņi, kuru formās interpretēta Nīderlandes vai Vācijas renesanses izteiksmes valoda. Šāda romantiski orientēta jūgendstila mākslinieciskā ievirze Rīgas jūgendstila arhitektūrā atspoguļoja vācu kultūras ietekmi. Ar šo ēku vienotu ansambli veido ēka Brīvības ielā 68, kas atrodas ielu krustojuma pretējā stūrī (1903, A. Šmēlings; 3. attēls). Romantizētās renesanses formās veidoti zelmiņi vainago arī īres namus Krišjāņa Valdemāra ielā 23 (1901, H. Šēls un F. Šefels; 4. attēls), Brīvības ielā 110 (1902, J. Alksnis; 5. attēls) u.c.
 
Jūgendstils tā agrākajā attīstības fāzē nereti bija ornamentāli piesātināts, arhitektonisko dekoru ēku fasādēs izkārtojot līdzīgi 19. gadsimta eklektisma celtnēm. Šāda eklektiski dekoratīva jūgendstilapiemēri Rīgā ir, piemēram, īres nami Smilšu ielā 8 (1902; 6. attēls) un Ģertrūdes ielā 10/12 (1902; 7. attēls), kas celti pēc arhitektu H. Šēla un F. Šefela projektiem. Šo ēku fasāžu apdarē pārsvarā lietoti jaunmodīgie jūgendstila dekoratīvās izteiksmes līdzekļi – dažādas maskas, vijīgas līnijas un stilizēti augi, liekti saspriegtas līnijas, pa trim vai piecām grupētas iekārtas lizēnas, no kurām vidējā ir garāka, ģeometriskas figūras u.c. Eklektiski dekoratīvas jūgendstila celtnes radījuši vairāki pazīstami Rīgas arhitektūras meistari – K. Pēkšēns, H. R. Cirkvics, A. Šmēlings, J. Alksnis, K. Felsko u.c. Šajā stilistikā veidots arī īres nams ar veikaliem Brīvības ielā 105 (1904, A. Vite; 8. attēls).
 
Plašāka informācija būs pieejama muzeja „Rīgas Jūgendstila centrs” virtuālajā ekspozīcijā, kuru plānots izveidot līdz 2016.gada oktobrim.
 
[1]ICOMOS News (International Council on Monuments and Sites). – 1997. – December. – Vol. 7, No 3. – p.25.