Muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” gadu tradicionāli ievada jūgendstila iedvesmota mūsdienu mākslas darbu izstāde. 20. gadsimta sākumā atainotā dabas un sievietes tēla mijiedarbība ir kalpojusi par iedvesmas avotu arī māksliniecei Antoņinai Paškēvičai, kuras izstāde “Jūgendstila noskaņas porcelānā” muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”, Alberta ielā 12 būs apskatāma no 24. janvāra.
A. Paškēviča teic, ka viņu vienmēr ir interesējis sievietes tēls mākslā un jūgendstils sniedz bagātīgu iedvesmu mākslinieka fantāzijai. Dabas, stihiju un sievietes tēli porcelāna traukos un sīkplastikā spoži demonstrē mākslinieces stilu, interesi par vēsturi un mitoloģiju.
Antoņina Paškēviča (1951) izglītību ieguvusi tradīcijām bagātajā Abramcevas (Krievija) lietišķās mākslas skolas Keramikas nodaļā, pēc tās absolvēšanas 1972. gadā studijas turpinājusi Maskavas Tehnoloģiskā institūta Mākslas fakultātes Mazo formu tēlniecības nodaļā. Kopš 1978. gada A. Paškēvičas dzīves un darba gaitas saistītas ar Latviju. No 1978. līdz 1994. gadam A. Paškēviča strādājusi Rīgas Porcelāna rūpnīcas mākslinieciskajā laboratorijā, veidojusi dekoru metus, trauku komplektu dizainus un sīkplastiku. A. Paškēvičas radīto rūpnieciskās mākslas darbu kolekcija atrodas Rīgas Porcelāna muzeja krājumā.
Māksliniece kopš 1978. gada ir piedalījusies vairāk nekā 50 mākslas izstādēs, no tām lielākās – retrospekcija 1991. gadā Ārzemju mākslas muzejā (tagad Latvijas Nacionālais mākslas muzejs), 1992. gadā – personālizstāde Sanktpēterburgā, Krievijas Etnogrāfijas muzejā, 2011. gadā – Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, 2014. gadā – izstāde “Mīlu Rīgu” Rīgas Porcelāna muzejā.
No 1979. līdz 1986. gadam bijusi Jauno mākslinieku apvienības biedre (pie Latvijas Mākslinieku savienības), kopš 1991. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre (Keramikas sekcija).
A. Paškēvičas porcelāna autordarbi atrodas Latvijas un Krievijas muzejos, Latvijas Mākslinieku savienības un Kultūras ministrijas īpašumā, kā arī privātās kolekcijās ASV, Kuveitā un Zviedrijā, Vācijā, Francijā, Krievijā. Viņas darbi tikuši pasniegti kā dāvana Japānas imperatoram un viņa kundzei oficiālās vizītes laikā Latvijā.