20. gadsimta sākumā Lieldienās ar īpašu rūpību dekorēja mājokļus un darīja to atbilstoši laikmeta tradīcijām, izmantojot pieejamos materiālus. Ziedi un zaļa zāle Lieldienās simbolizēja dabas atjaunošanu, ar tiem rotāja telpas, svētku galdu, ēdienus. Pušķus veidoja ar pūpoliem, olu čaumalām un putnu spalvām. Telpu dekorēšanai Lieldienās izmantoja gan dabīgos, gan mākslīgos ziedus. Ziediem izmantoja dažādus materiālus – audumus, zīdus, kreppapīru, metālu, porcelānu un vasku.
Lieldienu koks dekorēts ar zīda lentēm un olām kā centrālais elements ir eksponēts ziemas dārzā uz galdiņa. Tas simbolizē dzīvības koku, labā un ļaunā izziņas koku. Dekoros izmantots kreppapīrs, kas kā dekoratīvs materiāls parādījās Anglijā 19. gadsimta beigās un kļuva par populāru materiālu, svētku dekoriem Eiropā. Lieldienu vainags, kas novietots ēdamistabā uz galda, simbolizē mūžīgo dzīvību, kuru ar savu upuri dāvājis Jēzus Kristus. Dažādu formu groziņi ir ļoti populāri dekori Lieldienās, jo tieši tur glabāja olas. Muzeja ekspozīcijā redzamie groziņi dekorēti ar ziediem ir mākslinieces Tamāras Čudnovskas roku darbs.
Ēdamzālē apskatāms šokolādes zaķis un cepuma jēriņš, kuru izgatavošanai izmantotas vēsturiskas metāla formas no muzeja krājuma. Lieldienu svētku galdā lika īpašus porcelāna un stikla traukus − pasteļtoņos un baltus ar pavasara ziedu gleznojumiem. Pēc Eiropas tradīcijām uz galda vajadzēja būt trīs Lieldienu simboliem: atjaunošanas simbols – ziedi un zaļa zāle, dzīvība – zaķis, gaisma − sveces. Ēdienus rotāja no cukura pastas veidotiem ziediem.
Muzeja telpās apskatāma arī Lieldienu pastkaršu kolekcija no muzeja krājuma, kā arī dažādi Lieldienu dekori no 20. gadsimta sākuma.